rāmums
rāmums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rāmums | rāmumi |
| Ģen. | rāmuma | rāmumu |
| Dat. | rāmumam | rāmumiem |
| Akuz. | rāmumu | rāmumus |
| Lok. | rāmumā | rāmumos |
1.Vispārināta īpašība → rāms1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → rāms2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → rāms3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
4.Vispārināta īpašība → rāms4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lietus beidzot bija rimies, atstājot gaiši bālas debesis un mierīgu rāmumu.
- Lauku rāmumā Ciemojoties Elīzās, gribas rāmi baudīt laiku.
- Cilvēki piedzīvo kaisli, mīlestību un pēc tad iestājas rāmums un gandarījums.
- “Jums jau ir Rāmums un Miers ( Miera ārsta padomi).
- Viņas miers bija kā drūms rāmums salā, kurai pāri brāzies orkāns.