rājums
Lietojuma biežums :
rājums apvidvārds
Neliela pļava mežā; klaja vieta mežā, kur izcirsti koki un krūmi; izcirtums mežā.
Avoti: EH, LE
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visas trīs darbības ietver visā Latvijā izplatītās leksēmas līdums, kā arī apvidvārdu cīnaklis, cīneklis, cīnījums, padels, plintauka, rājums, riekums semantika.
- Dažos areālos šo darbības posmu apzīmēšanai lietotas citas leksēmas – piemēram, rājums Zemgales ziemeļaustrumos lietots ar nozīmi ‘meža un krūmu izciršana’, p lē ¶sums – Kurzemē ar nozīmi ‘uzarts neskartas zemes, vecaines vai atmatas lauks’ ( par to skat. Stafecka 2011).
- Ja šos vietvārdu datus salīdzina ar izlokšņu izoglosām, var konstatēt, ka tie pārsniedz līdz šim noteiktos izlokšņu izplatības areālus ( skat. 2. pielikumu) un, kā jau konstatējusi A. Trumpa, pētot ģeogrāfiskā nomenklatūras vārda rājums izplatību, nereti « vietvārdos tiešām ir saglabājusies tāda leksēma, kuru izloksnē vairs aktīvi nelieto, un apstiprinās [..] doma par mikrotoponīmiem kā vēsturiskās leksikas fosilijām» ( Trumpa 2013, 132).
- Visbiežāk tas sastopams dažādu lauku ( īpaši līdumu) nosaukumos – tie ir deverbāli atvasinājumi no dažādu līdumu līšanas procesa posmu apzīmējumiem: cīnījums ( cīnēt ‘tīrīt, līdumu līst’ EH I 276, Stafecka 2011, 329), rājums ( rāt ‘līdumu līst’ ME III 498), riekums ( riekt ‘pirmo reizi art jaunu zemi’ ME III 545), līdums ( līst ‘līdumu līst’ ME II 490), plēsums ( plēst ‘pirmo reizi art līdumu’ ME III 340, ‘celmus lauzt, plēst’ Stafecka 2011, 330), puosums ( puost ‘tīrīt ( līdumu)’ ME III 458), degums ( saistāms ar dedzināt ‘nocirstos zarus un celmus dedzināt’ Stafecka 2011, 330), kā arī arums ( art), pūdējums ( pūdēt), tērpums ( tērpt II ‘kopt tīrīt’ ME IV 174).
- 6.4.3. muzeja k rājuma uzskaites sistēma un saglabāšanas pakāpe;