pūderēties
pūderēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pūderējos | pūderējamies | pūderējos | pūderējāmies | pūderēšos | pūderēsimies |
| 2. pers. | pūderējies | pūderējaties | pūderējies | pūderējāties | pūderēsies | pūderēsieties, pūderēsities |
| 3. pers. | pūderējas | pūderējās | pūderēsies | |||
Pavēles izteiksme: pūderējies (vsk. 2. pers.), pūderējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pūderējoties (tag.), pūderēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pūderētos
Vajadzības izteiksme: jāpūderējas
Pūderēt sava ķermeņa daļas (parasti seju).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tualetē pie spoguļa Rita pūderējās un kārtoja matus.
- Sievietes polsterēja vēderus ar spilveniem, vilka lakatus tālu virs acīm, pūderējās ar pelniem un sodrējiem...
- Viņai nebūtu jādara nekas – ne jākrāsojas, ne jāsmaržojas, ne jālokojas, ne jālakojas, ne jāpūderējas.
- Pēc dievkalpojuma Mikaels stāstīja, ka tas žabo saglabājies no kāda 16. gadsimta, kad visi nēsāja lielas un sapūderētas parūkas, un arī paši traki pūderējās.
- Varētu Minnas tantei paprasīt kādu sieviešu smiņķi, pūderi vai vēl ko un aizmālēt ciet savainojumu, bet viņai droši vien tādas mantas mājās nebija — kam viņas vecumā vairs pūderēties, un nebija jau arī nekāda madāma.