pīļknābis
pīļknābis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pīļknābis | pīļknābji |
| Ģen. | pīļknābja | pīļknābju |
| Dat. | pīļknābim | pīļknābjiem |
| Akuz. | pīļknābi | pīļknābjus |
| Lok. | pīļknābī | pīļknābjos |
1.formā: daudzskaitlis Oldējēju kārtas pirmzīdītāju apakšklases dzimta ("Ornithorhynchidae"), no kuras līdz mūsdienām izdzīvojusi tikai 1 suga.
2.formā: daudzskaitlis Šīs dzimtas ģints ("Ornithorhynchus").
3.Šīs ģints suga ("Ornithorhynchus anatinus", senāk "Ornithorhynchus paradoxus"), sastopams Austrālijā, ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta.
Avoti: DIA, LLVV, PDE, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Divi izplatītākie uzliesmojuma slāpētāja tipi ir pīļknābja un putnu būra slāpētāji.
- Pīļknābis un vēl četras ehidnu sugas ir vienīgie zīdītāji, kuri dēj olas.
- Atrodoties zem ūdens, pīļknābja acis, ausis un nāsis noslēdz ādas ieloces.
- Līdzīgi kā pīļknābjiem arī ehidnu purniņu galos ir elektrosensori.
- Bet pīļknābji - tie nu gan ir rakari!