pēcimpresionisms
pēcimpresionisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pēcimpresionisms | pēcimpresionismi |
| Ģen. | pēcimpresionisma | pēcimpresionismu |
| Dat. | pēcimpresionismam | pēcimpresionismiem |
| Akuz. | pēcimpresionismu | pēcimpresionismus |
| Lok. | pēcimpresionismā | pēcimpresionismos |
Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi; postimpresionisms.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mākslinieces rokraksta veidošanā nozīmi ieguvusi ne tikai gleznotāja Romāna Sutas daiļrade, bet arī franču pēcimpresionisma glezniecības tradīcija.
- 30. gados viņš šai nolūkā ņēma talkā terminu, kura vispārzināmā mūsdienu versija ir “ postimpresionisms”, un secināja, ka Zeltiņš “ ievadīja savā personīgajā iztulkojumā franču pēcimpresionisma sasniegumus”.
- Bija izveidojušās tematiskas uzskaitījumu kopas, kurās kļuva ierasti viņu iekļaut: latviešu impresionisms, pēcimpresionisms ( postimpresionisms), Venjamina Blūma skola un “ blūmieši”, Vilhelma Purvīša ietekme, Vinsenta van Goga ietekmju vai analoģiju loks, bohēma, “ Dzelmes” grupa, Burtnieku nama iemītnieki, jaunībā miruši mākslinieki, dažādu kultūras jomu pašnāvnieki, romantiskas mīlestības vai sociālās īstenības upuri.
- Šajā izdevumā viņš uzvēla gan “ latviešu nacionālajai buržuāzijai”, kas pārsvarā bijusi “ sīkburžuāziska un puskulturāla, bez dziļām mākslas tradīcijām un vajadzībām”, gan 1905. gada revolūcijas izraisītajai politiskās varas reakcijai kopīgu atbildību par to, ka Latvijā “ nevarēja diezcik strauji un plaši attīstīties un nostiprināties arī jaunie modernie pēcimpresionisma antireālistiskie virzieni” un “ pirmie redzamākie modernisti ( V. Matvejs, P. Krastiņš, V. Zeltiņš) bez tautas masu atbalsta kā tai nesaprotami beidza savu dzīvi traģiski un ātri, līdz galam neattīstījušies un nenoskaidrojušies”.
- Pēcimpresionisma estētiskās kvalitātes joprojām ir klātesošas Munka darbiem, šajā laikā, bet kas viņa darbus atšķir no citiem ir spēcīgo simbolu nozīme.