puteņot
puteņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | puteņoju | puteņojam | puteņoju | puteņojām | puteņošu | puteņosim |
| 2. pers. | puteņo | puteņojat | puteņoji | puteņojāt | puteņosi | puteņosiet, puteņosit |
| 3. pers. | puteņo | puteņoja | puteņos | |||
Pavēles izteiksme: puteņo (vsk. 2. pers.), puteņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: puteņojot (tag.), puteņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: puteņotu
Vajadzības izteiksme: jāputeņo
1.Pārvietoties stipra vēja iedarbībā (par sniegu).
2.Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aiz loga atkal puteņo, vagonā bez manis neviena cita nav.
- Arī dienas laikā ar pārtraukumiem turpinās snigt un brīžiem puteņot.
- Atkal sniga, sala, puteņoja, jau kuro reizi.
- It kā puteņotu smilšu putenis, it kā puteņotu sniegs.
- Ja puteņojis spēcīgi, tur varētu būt sakritis daudz sniega.