pusvārds
pusvārds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pusvārds | pusvārdi |
| Ģen. | pusvārda | pusvārdu |
| Dat. | pusvārdam | pusvārdiem |
| Akuz. | pusvārdu | pusvārdus |
| Lok. | pusvārdā | pusvārdos |
1.Nepilns vārds; nepilnīgi, ļoti īsi, koncentrēti izteikta doma.
Stabili vārdu savienojumiNe pusvārda.
- Ne pusvārda kolokācija — nevienu vārdu (neteikt, nerunāt)
- Pusvārdā apstādināt (arī apklusināt u. tml.) frazēma — pēkšņi pārtraukt (kādu), neļaujot izteikt iesākto līdz galam
- Pusvārdā apstāties (arī apklust u. tml.) frazēma — pēkšņi apklust, neizsakot iesākto līdz galam; nepilnīgi izteikt (ko)
1.1.parasti formā: daudzskaitlis Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mums pat nevajadzēja pusvārdu, lai saprastos, – savstarpēja uzticēšanās.
- Visi bija labā omā, daudz smaidīja, sapratās no pusvārda.
- Grīnberga jau labi gados, bet itin visu saprot no pusvārda.
- Savrup paliek gandrīz pusvārdā aprautā apcere “ Bramberģu muižas izskatīšana”.
- Tavā priekšā nav draudzene, kura tevi saprot no pusvārda.