pusriņķis
pusriņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pusriņķis | pusriņķi |
| Ģen. | pusriņķa | pusriņķu |
| Dat. | pusriņķim | pusriņķiem |
| Akuz. | pusriņķi | pusriņķus |
| Lok. | pusriņķī | pusriņķos |
1.Viena no riņķa divām vienādajām daļām; daļa riņķa, parasti aptuvena tā puse.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tas, kam ir riņķa puses vai tā aptuvenas puses forma.
1.2.Tāds, kam ir riņķa puses vai tā aptuvenas puses forma.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ģeometrijā lodi definē kā ķermeni, kas rodas, pusriņķim rotējot ap tā diametru.
- Pati diametrālā plāksne nekustīgi novietota uz ass. Pie katra no plāksnes galiem piestiprināts pusriņķis.
- Pusriņķi izgatavo no divām sapresētām dažādu metālu sloksnēm.
- Lodes virsmu, kas rodas, pusriņķa līnijai rotējot ap tās diametru, sauc par sfēru.
- Tajā pašā laikā pusriņķu ārējā sloksne izplešas intensīvāk, spiež uz iekšējo sloksni un pietuvina kompensācijas atsvarus rotācijas centram.