puspolis apvidvārds
puspolis
1.Tāds, kam viens no vecākiem ir polis, bet otrs – citas tautības.
2.vēsturisks Tāds, kas nav īsts polis, bet cenšas par tādu izlikties.
Avoti: EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gribi teikt, ka esi puspolis – puslatvietis?
- Bet kas puspolim – pusleitim kaut kādas robežas!
- Vedējpāris — Prokops un mūsu kaimiņiene Silvestra ( tolaik es vēl nezināju, ko īsti viņa studē — psiholoģiju vai psihiatriju) izskatījās neiedomājami — trauslais un izkāmējušais puskrievs, puspolis un masīvā, vīrišķīgā baltiete — etniskais tips, kā izteicās kāds no viesiem — viņus būtu vērts uzgleznot dubultportretā.
- Mans nabaga tēvs ar divu klašu izglītību, puspolis, puslietuvietis, kas ienācis Latvijā un iemācījies latviešu valodu, savu 18 gadu veco dēlu ierauga kinoekrānā...