puskalns
puskalns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | puskalns | puskalni |
| Ģen. | puskalna | puskalnu |
| Dat. | puskalnam | puskalniem |
| Akuz. | puskalnu | puskalnus |
| Lok. | puskalnā | puskalnos |
puskalniņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, deminutīvsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | puskalniņš | puskalniņi |
| Ģen. | puskalniņa | puskalniņu |
| Dat. | puskalniņam | puskalniņiem |
| Akuz. | puskalniņu | puskalniņus |
| Lok. | puskalniņā | puskalniņos |
1.Aptuvena puse attāluma no kalna pakājes līdz tā virsotnei.
2.apvidvārds Neliels kalns.
Avoti: EH, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā uzraususies jau līdz puskalnam - caurspīdīga un mikla.
- Citkārt ķēve apstājas jau puskalnā, stāv un gaida maizes gabalu, galvu grozot te uz vienu pusi, te uz otru – ja nebūs gardumiņa, nebūs jāšanas.
- Puskalnā apsēžos zālē un klausos, kā vējš, tagad mīlīgs un maigs, klusi sīc smilgās un tā kā svilpj, kā velk kādu augstu toni viena kalna šķautnē.
- Man būtu vajadzējis vismaz pamēģināt, viņa tagad domāja, skatīdamās uz ragaviņu un slēpju gludi notrīto karjera nogāzi, un tad apjēdza, ka, skriedama augšup brāļa vecajos, par mazu palikušajos un slīdīgajos slēpju zābakos, viņa tik un tā nebūtu tikusi tālāk kā puskalnā.
- Taču arī ar ieskrējienu busiņš, līkločodams pa paša iebrauktajām sliedēm, uzrāpās tikai līdz puskalnam.