purpurains
purpurains īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | purpurains | purpuraini |
| Ģen. | purpuraina | purpurainu |
| Dat. | purpurainam | purpurainiem |
| Akuz. | purpurainu | purpurainus |
| Lok. | purpurainā | purpurainos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| purpuraina | purpurainas |
| purpurainas | purpurainu |
| purpurainai | purpurainām |
| purpurainu | purpurainas |
| purpurainā | purpurainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | purpurainais | purpurainie |
| Ģen. | purpurainā | purpuraino |
| Dat. | purpurainajam | purpurainajiem |
| Akuz. | purpuraino | purpurainos |
| Lok. | purpurainajā | purpurainajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| purpurainā | purpurainās |
| purpurainās | purpuraino |
| purpurainajai | purpurainajām |
| purpuraino | purpurainās |
| purpurainajā | purpurainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
purpuraini apstākļa vārds
Tāds, kas ir purpurkrāsā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No šīs vietas Vaitkus neredzēja ne ezeru, ne krastmalas kokus - viņš redzēja vienīgi debesis, kuras kvēloja asinīs un zeltā, debesis, kurām līst pāri magoņkrāsa un ķiršukrāsa ar purpurainām un pat mēļām joslām.
- Tulpes te čukstēja vispieklusinātākajos blāvganos, pelēkos, dzeltenos, sārtenos, rūsganos, zilgos un zalgos pustoņos, te kliedza ar dzeltenu, oranžu, sarkanu, purpurainu un melnu muti, mēļajā reibonī ģība ceriņi, debeszilām balsīm debesīm kaut ko stāstīja neaizmirstules, nobārstījušās varavīkšņainām rasas lāsēm, trakoja rozes, cinobru šļāca amarillis, ziloja vārie pļavu zvaniņi, pieticīgi šūpojās brūnās niedres un smilgas, liecās smaragdzaļās papardes, plīvoja ģipseņu dūmaka, kā saulrieta mākoņi peldēja glicīniju un rododendru pušķi, līksmoja gluži kā klauna tērps raibās prīmulas, izplatīdamas apburošu dzestrumu, baloja kreimenes un anemones, pēc dzejniekiem ilgojās ēdelveisi, kā ar ķīniešu tušu gleznotas, laistījās skalbes, dzīļu ultramarīnu uzdvašoja hiacintes, klaigāja zeltainās narcises un aristokrātiskā mierā stāvēja orhidejas.