purniņš
purniņš
1.Dem. → purns.
2.Viduslaikos krievu ādas naudas vienība ar dažādu skaidrojumu, kas sastopama tikai Novgorodas un Pleskavas kņazistēs; iespējams tā apzīmētas caunu vai vāveru ādas, vai monētas ar šo dzīvnieku galvas attēlu; pēc citas interpretācijas tā sauca sudraba stieņa naudu, ko katru glabāja ietītu ādas gabaliņā vai galviņā.
3.apvidvārds Purva purene ("Caltha palustris").
Avoti: KV, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Badīšana" ar galvu un purniņa berzēšana pret saimnieku vai lietām
- Bet kādu uzpurni var uzlikt uz mazā mīlīgā saplacinātā francīša purniņa?
- Nāk mīļoties, glaužas, baksta ar purniņu un sirsnīgi murrā.
- – Re, kāds man – viņam purniņš balts ar melnu!
- Pa otrā stāva logu purniņu pabāza Gregors un uzsauca lejā stāvošajiem: