pupurs
pupurs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pupurs | pupuri |
| Ģen. | pupura | pupuru |
| Dat. | pupuram | pupuriem |
| Akuz. | pupuru | pupurus |
| Lok. | pupurā | pupuros |
pūpurs apvidvārds
pūpuris apvidvārds
1.Pumpurs1.
2.Kaut kas sīks (cilvēks).
3. Stāvā spurdze; lapu koku spurdze, kad tā vēl nav izziedējusi.
Avoti: EH, LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brandvīns , kur samērcēti bērzu pumpuri pupuri , ir derīgs pret cauru vēderu
- Vietā, kur regulāri nogriež zaru atvases, veidojas izaugums jeb polardgalva ar daudziem snaudošajiem pupuriem, no kuriem attīstās jaunie dzinumi.