pupiņš
pupiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pupiņš | pupiņi |
Ģen. | pupiņa | pupiņu |
Dat. | pupiņam | pupiņiem |
Akuz. | pupiņu | pupiņus |
Lok. | pupiņā | pupiņos |
Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- M.Pupiņš stāsta, ka zoodārza terārijā ugunskrupis nodzīvojis 29 gadus.
- Lielāko daļu naudas viņa iegrūdusi pupiņos, kas uzpumpēti līdz maksimumam.
- Latgales zoodārza direktors Mihails Pupiņš uzskata, ka šādai rīcībai nav attaisnojuma.
- Zoodārza direktors Mihails Pupiņš par tiem stāsta ar milzīgu azartu.
- Aug, aug pupiņi, kādi stingri, dveš vīrietis grābstīdamies.