puntūzis
puntūzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | puntūzis | puntūži |
| Ģen. | puntūža | puntūžu |
| Dat. | puntūzim | puntūžiem |
| Akuz. | puntūzi | puntūžus |
| Lok. | puntūzī | puntūžos |
2.Resnvēderis.
3.Nesaticīgs, ķildīgs puika.
Avoti: LE