pundurkoks
pundurkoks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pundurkoks | pundurkoki |
| Ģen. | pundurkoka | pundurkoku |
| Dat. | pundurkokam | pundurkokiem |
| Akuz. | pundurkoku | pundurkokus |
| Lok. | pundurkokā | pundurkokos |
1.Neliels, uz pundurpotcelma izaudzēts augļu koks, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
2.Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gaišais ķeģis ligzdo tundrā, kur aug krūmi, pundurkoki ( kārkli, vītoli, bērzi, alkšņi un egles) un virši.
- Sudžo dārzā mums atklāja, ka japāņi allaž dzīvojot uz ķīniešu rēķina – bonsai mākslu jeb prasmi podā izaudzēt krāšņu pundurkoku nebūt neesot izgudrojuši japāņi.
- Dzirde automātiski mēģināja uztvert visniecīgākos un attālākos skaņas viļņus, un pēkšņi viņš izdzirdēja pundurkoka lūgsnu zemei — doba jā stumbrā ieauguša putna spārnu švīkāšana, pirkstu skrapstoņa, knābja klaboņā un norītas balss dūkoņā.
- Tundrā pamatā aug augi bez dziļas sakņu sistēmas - lakstaugi, sūnas un ķērpji; vietām aug arī krūmi un pundurkoki.
- Vainagu izveide jauniem pundurkokiem Pr L I . Dimza 3.1996