pukšķis
pukšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pukšķis | pukšķi |
| Ģen. | pukšķa | pukšķu |
| Dat. | pukšķim | pukšķiem |
| Akuz. | pukšķi | pukšķus |
| Lok. | pukšķī | pukšķos |
Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viens pukšķis ir, bet par lēnu atkal.
- Bet pēc kāda brīža likās, ka motora pukšķi liek viņam atcerēties ierastās kustības.
- Motors vienkārši neļauj tik strauji pacelt apgriezienus un ar pukšķi izpūtējā aptur kāpumu, radot neizpratni vadītājā.
- Pēc pārdesmit kilometriem sajūtu degunā gruzdošas gumijas smārdu, vēl daži pukšķi, un braucamais nekust no vietas.
- Tālumā varēja saklausīt monotonus pukšķus, tad vēl kaut kādas attālas vaimanas un histērisku lamāšanos.