pukstēt
pukstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pukstu | pukstam | pukstēju | pukstējām | pukstēšu | pukstēsim |
2. pers. | puksti | pukstat | pukstēji | pukstējāt | pukstēsi | pukstēsiet, pukstēsit |
3. pers. | pukst | pukstēja | pukstēs |
Pavēles izteiksme: puksti (vsk. 2. pers.), pukstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pukstot (tag.), pukstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pukstētu
Vajadzības izteiksme: jāpukst
1.parasti formā: trešā persona Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
Stabili vārdu savienojumiSirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt.
- Sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt poētiska stilistiskā nokrāsa, idioma — saka, ja cilvēks mirst
1.1.Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
2.Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem); pukšķēt2.
2.1.lieto: pareti Klusu, aprauti elst, stenēt.
4.parasti formā: trešā persona Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem; pukšķēt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš saduļķos mierīgos provinces ūdeņus un liks straujāk pukstēt sieviešu sirdīm.
- Esmu saticis kādu meiteni, kura manai sirdij liek pukstēt straujāk.
- Man koncerti vienmēr ir kas saviļņojošs un liek sirdij pukstēt straujāk.
- Mana mīlestības priede, te sirds pukst reizē ar to priedi.
- Sirds man pukstēja kā latvju āmurs, dzenot naglas latvju jaunbūvē.