pucēties
pucēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pucējos | pucējamies | pucējos | pucējāmies | pucēšos | pucēsimies |
2. pers. | pucējies | pucējaties | pucējies | pucējāties | pucēsies | pucēsieties, pucēsities |
3. pers. | pucējas | pucējās | pucēsies |
Pavēles izteiksme: pucējies (vsk. 2. pers.), pucējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pucējoties (tag.), pucēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pucētos
Vajadzības izteiksme: jāpucējas
pucēšanās sieviešu dzimtes atgriezeniskais lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pucēšanās | pucēšanās |
Ģen. | pucēšanās | pucēšanos |
Dat. | — | — |
Akuz. | pucēšanos | pucēšanās |
Lok. | — | — |
Greznoties (ar rotām, skaistu tērpu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man vienmēr paticis pucēties un, domāju, patiks vēl ilgi.
- Jā, sievietes Latvijā pucējas vairāk, jo ir grūta ikdiena.
- Būs iespēja pielaikot jauno, pucēties un bildēties, priecāties un dejot.
- "Viņa ir viena no tām meitenēm, kurai pašai patīk pucēties.
- Un, godīgi sakot, vairāk patīk ģērbt citus nekā pucēties pašai.