pubertāte
pubertāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pubertāte | pubertātes |
| Ģen. | pubertātes | pubertāšu |
| Dat. | pubertātei | pubertātēm |
| Akuz. | pubertāti | pubertātes |
| Lok. | pubertātē | pubertātēs |
Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pubertātes vecumā var novērot arī daudz izteiktākus afektīvi - murgainus stāvokļus.
- Šos tipāžus saucu par pieagušajiem, kuri pubertāti tik tikko sasnieguši.
- Pubertātes laikā dažiem alerģijas mēdz saasināties, savukārt citiem nekas nemainās.
- Ja vīrietis ir kastrēts pirms pubertātes, tad PV neattīstās.
- Slimo arī bērni, tomēr slimība ir reti sastopama līdz pubertātes vecumam.