puankarīts
puankarīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | puankarīts | puankarīti |
| Ģen. | puankarīta | puankarītu |
| Dat. | puankarītam | puankarītiem |
| Akuz. | puankarītu | puankarītus |
| Lok. | puankarītā | puankarītos |
Stāvoklis, kad ilgstoši nav iespējams rast risinājumu kādai problēmai.
Avoti: EpV