pušelnieks
pušelnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pušelnieks | pušelnieki |
| Ģen. | pušelnieka | pušelnieku |
| Dat. | pušelniekam | pušelniekiem |
| Akuz. | pušelnieku | pušelniekus |
| Lok. | pušelniekā | pušelniekos |
pušelniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pušelniece | pušelnieces |
| Ģen. | pušelnieces | pušelnieču |
| Dat. | pušelniecei | pušelniecēm |
| Akuz. | pušelnieci | pušelnieces |
| Lok. | pušelniecē | pušelniecēs |
pušenieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pušenieks | pušenieki |
| Ģen. | pušenieka | pušenieku |
| Dat. | pušeniekam | pušeniekiem |
| Akuz. | pušenieku | pušeniekus |
| Lok. | pušeniekā | pušeniekos |
1.vēsturisks Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latvijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes; pusgraudnieks.
2.Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
2.1.pārnestā nozīmē Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu; cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
3.apvidvārds Zemnieks, kura zemes lielums bija puse no arkla (19. gs. ap 75-110 ha jeb 200-300 pūrvietas).
4.joma: mitoloģija Velns (kā Dieva pušelnieks).
Avoti: EH, LLVV, AB2, LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grobes un Antuļi bija pušelnieku saimniecības.
- Manam scenārija rakstīšanas pušelniekam radās traka ideja: varbūt uz ekrāna pats puika nemaz nav jārāda — lai viņa vietā darbojas kinokameras acs.
- Pušelnieku saimniecību parastākais rašanās veids bija sētas sadalīšana starp diviem dēliem, dēlu un znotu, dažkārt saimniecību dalīja starp tēvu un vecāko dēlu.
- Vidzemē nelielas zemnieku sētas bieži tika dalītas divās vai vairāk daļās, turklāt vienādās daļās dalīja ne tikai zemi, bet arī klaušas un nodevas, veidojot pušelnieku saimniecības.
- Divus pušelniekus pie upītes nosaucām par Molotovu un Ribentropu, bet kaimiņus meža malā par Čipu un Deilu.