prozaiķis
prozaiķis [proza-iķis] vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | prozaiķis | prozaiķi |
Ģen. | prozaiķa | prozaiķu |
Dat. | prozaiķim | prozaiķiem |
Akuz. | prozaiķi | prozaiķus |
Lok. | prozaiķī | prozaiķos |
prozaiķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | prozaiķe | prozaiķes |
Ģen. | prozaiķes | prozaiķu |
Dat. | prozaiķei | prozaiķēm |
Akuz. | prozaiķi | prozaiķes |
Lok. | prozaiķē | prozaiķēs |
1.Rakstnieks, kas daiļdarbus raksta prozā.
2.pārnestā nozīmē Cilvēks ar šauri praktiskām, sīkām un ikdienišķām interesēm.
Avoti: LLVV, SV19
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš ir ne tikai pazīstams prozaiķis, bet arī kinoscenāriju autors.
- Prozaiķis, raksta lieliem un maziem, 22 grāmatu autors.
- Lietuviešu prozaiķis Kazis Almēns dzimis 1935. gada 11. aprīlī Šauļu apriņķa Gruzdžos.
- Viņi uzklausīja dzejnieci, dramaturģi, arī prozaiķi un publicisti Māru Zālīti.
- Kārlis Skalbe ( — ) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.