protestantisms
protestantisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: reliģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | protestantisms | protestantismi |
| Ģen. | protestantisma | protestantismu |
| Dat. | protestantismam | protestantismiem |
| Akuz. | protestantismu | protestantismus |
| Lok. | protestantismā | protestantismos |
Kristietības virzienu kopums, kas radās reformācijas laikā vai pēc tā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izveidojies par atsevišķu konfesiju, kuru parasti ieskaita kristietības protestantisma novirzienos.
- Viņas laikā Anglija pārgāja protestantismā un aizsāka pasaules vēsturē ievērojamāko koloniālisma periodu.
- Tā ir protestantismam raksturīga ētika - būt pieticīgam, pazemīgam, neizcelties...
- Kanclers, kurš ir precējies četras reizes, tika audzināts protestantisma garā.
- Katoļi šeit cenšas veikt kontrreformāciju, bet protestantisms šeit jau ir iesakņojies.