privileģēt
privileģēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | privileģēju | privileģējam | privileģēju | privileģējām | privileģēšu | privileģēsim |
| 2. pers. | privileģē | privileģējat | privileģēji | privileģējāt | privileģēsi | privileģēsiet, privileģēsit |
| 3. pers. | privileģē | privileģēja | privileģēs | |||
Pavēles izteiksme: privileģē (vsk. 2. pers.), privileģējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: privileģējot (tag.), privileģēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: privileģētu
Vajadzības izteiksme: jāprivileģē
Piešķirt (kādam) privilēģiju; radīt (kādam, kam) īpaši izdevīgu stāvokli.
Avoti: LLVV, PP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie tam mēs esam privileģētāki nekā citās valstīs dzīvojošie jaunie vecāki.
- Viņa pilnībā apzinājās savu privileģēto dzīvesstilu un jutās par to pateicīga.
- Un mēs pēc sava intelekta un sabiedriskā statusa vēl esam privileģēti.
- Ir dažas lietas, ko privileģētā kārtā arvien daru pati.
- “ Dinamo” rindās ir arī kāds hokejists ar īpaši privileģētu statusu.