primitivizēt
primitivizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | primitivizēju | primitivizējam | primitivizēju | primitivizējām | primitivizēšu | primitivizēsim |
| 2. pers. | primitivizē | primitivizējat | primitivizēji | primitivizējāt | primitivizēsi | primitivizēsiet, primitivizēsit |
| 3. pers. | primitivizē | primitivizēja | primitivizēs | |||
Pavēles izteiksme: primitivizē (vsk. 2. pers.), primitivizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: primitivizējot (tag.), primitivizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: primitivizētu
Vajadzības izteiksme: jāprimitivizē
Padarīt (ko, parasti atziņu, mākslas tēlu) pārāk vienkāršu, arī nepilnīgu; arī apzināti vienkāršot (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nevajag tā primitivizēt, — Violeta nogrozīja galvu un pārsteigta noteica.
- Bet nevajag primitivizēt, ka Dievs kādu nogalina, lai kāds sāktu attīstīties.
- Tikai nevajag to politizēt un primitivizēt vai piešķirt tam visam tādu tīri merkantilu, sekulāru jēgu.”
- Es taisu mazliet primitivizēti, lai ticētu tam, ka es zīmēju nevis realitāti, bet kaut ko garīgu.
- 20. gadsimta pirmās un otrās desmitgades mijā viņš gan glezniecībā, gan grafikā eksperimentējot variēja līdzīgas tēmas, motīvus un shematiskus tēlus, pakļaudams primitivizējošai ekspresīvai stilizācijai.