prievārds
prievārds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | prievārds | prievārdi |
| Ģen. | prievārda | prievārdu |
| Dat. | prievārdam | prievārdiem |
| Akuz. | prievārdu | prievārdus |
| Lok. | prievārdā | prievārdos |
priev. saīsinājums
Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
Stabili vārdu savienojumiPrievārdisks savienojums.
- Prievārdisks savienojums vārdkoptermins — vārdu savienojums, kurā atkarīgais vārds neatkarīgajam pievienots ar prievārdu
Avoti: LLVV, VsV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Krievu valodā atbilstošo prievārdu “ na” lieto daudz plašāk,
- Ir arī prievārdu kļūdas, kas tekstu jau bojā vairāk.
- 1905. gadā aizstāvēja maģistra disertācija par latviešu valodas prievārdiem.
- Riebjas lasīt mūžīgo " kurš" vienkāršā " kas" vietā, adverbu verba vietā, bezgalīgos prievārdus un to lietojumu nevietā.
- Jāpiebilst, ka tas gan visdrīzāk atkarīgs no leksēmas funkcijām teikumā un vārdšķiras, turklāt B. Vīmers savā pētījumā pievērsies tieši partikulām, saikļiem un prievārdiem.