priekštecis
priekštecis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | priekštecis | priekšteči |
| Ģen. | priekšteča | priekšteču |
| Dat. | priekštecim | priekštečiem |
| Akuz. | priekšteci | priekštečus |
| Lok. | priekštecī | priekštečos |
priekštece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | priekštece | priekšteces |
| Ģen. | priekšteces | priekšteču |
| Dat. | priekštecei | priekštecēm |
| Akuz. | priekšteci | priekšteces |
| Lok. | priekštecē | priekštecēs |
1.Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
1.1.Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
2.Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
2.1.pārnestā nozīmē Tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šādi noteikumi pastāvēja Civillikuma priekšteča – 1864. gada Baltijas Civillikuma regulējumā.
- Osteoklastu priekšteču proliferācija, diferenciācija un nobriešana notiek ar osteoblastu palīdzību.
- B19V izraisa saslimšanu tikai cilvēkam, mērķējot uz tā eritrocītu priekštečiem.
- Ņemcovs bija Šanceva priekštecis šajā amatā no 1991. līdz 1997.gadam.
- Tiesa, ne visiem viņa priekštečiem dzīve ir beigusies vecuma dēļ.