priekšgājējs
priekšgājējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | priekšgājējs | priekšgājēji |
Ģen. | priekšgājēja | priekšgājēju |
Dat. | priekšgājējam | priekšgājējiem |
Akuz. | priekšgājēju | priekšgājējus |
Lok. | priekšgājējā | priekšgājējos |
priekšgājēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | priekšgājēja | priekšgājējas |
Ģen. | priekšgājējas | priekšgājēju |
Dat. | priekšgājējai | priekšgājējām |
Akuz. | priekšgājēju | priekšgājējas |
Lok. | priekšgājējā | priekšgājējās |
1.Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina: priekštecis2.
1.1.pārnestā nozīmē Tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas ir bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to.
2.lieto: pareti Tas, kas iet pa priekšu, rādot pārējiem priekšzīmi; tas, kas ir avangardā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , prasījuma piederības maiņas, saglabājot saistību tiesiskās attiecības, priekšgājēju.
- Viņa priekšgājējs Seimā uzvarējis Lodzas mēra vēlēšanās un darbu parlamentā neturpinās.
- Zināmā mērā šo metodi var uzskatīt par modernās ķirurģiskās korekcijas priekšgājēju.
- Arī viņas priekšgājēja Inguna Sudraba ar savu matu sakārtojumu patīkami izcēlās.
- Varētu salīdzināt ar dažiem klasiskiem priekšgājējiem, taču mēs to nedarīsim.