priekšējs
Lietojuma biežums :
priekšējs īpašības vārds
Locīšana
1.Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
2.Tāds, kas (cilvēka, dzīvnieka ķermenī, tā daļā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma).
3.Tāds, kas ir kādas secības, virknes u. tml. pašā sākumā; arī pirmais.
Stabili vārdu savienojumiPriekšējā (arī pirmā) līnija; pirmā līnija.
4.joma: valodniecība Fonoloģijā — tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām; palatāls.
Stabili vārdu savienojumiPriekšējais mēlenis. Priekšējās rindas patskanis.
Avoti: LLVV, VsV
Korpusa piemēri