Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
priede1
priede sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.priedepriedes
Ģen.priedespriežu
Dat.priedeipriedēm
Akuz.priedipriedes
Lok.priedēpriedēs
1.formā: daudzskaitlis; joma: botānika Kailsēkļu skuju koku klases dzimta ("Pinaceae"), mūžzaļi (izņemot lapegles) vienmājas koki, retāk krūmi, Latvijā savvaļā 2 ģintis – egles un priedes, introducētas – baltegles, duglāzijas, lapegles, tsugas.
2.formā: daudzskaitlis Šīs dzimtas ģints ("Pinus"), mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem, Latvijā savvaļā 1 suga.
Stabili vārdu savienojumiAkotainā priede. Austrijas priede.
  • Akotainā priede taksons priežu suga ("Pinus longaeva"), aug ASV diienvidaustrumu daļā, tiek uzskatīta par visilgāk dzīvojošo koku - vairāku īpatņu vecums, domājams, ir 5000-6000 gadu
  • Austrijas priede taksons priežu suga ("Pinus nigra var. austriaca")
  • Butānas priede taksons priežu suga ("Pinus griffithi")
  • Cūku priede sarunvaloda, frazēma neliela, kropla priede
  • Itālijas priede taksons priežu suga ("Pinus pinea") ar ēdamām sēklām, skujas pa pāriem, aug Vidusjūras zemēs
  • Japānas baltā priede taksons priežu suga ("Pinus parviflora")
  • Kalnu priede taksons priežu suga ("Pinus mugo", arī "Pinus montana")
  • Maķedonijas priede taksons priežu suga ("Pinus peuce")
  • Melnā priede taksons priežu suga ("Pinus nigra")
  • Meža priede taksons parastā priede
  • Parastā priede taksons priežu suga ("Pinus sylvestris")
  • Piejūras priede taksons priežu suga ("Pinus pinaster")
  • Priežu mētrājs vārdkoptermins priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze
  • Sila priede apvidvārds, taksons gara, slaida priede
  • Veimuta priede taksons priežu suga ("Pinus strobus")
2.1.parasti formā: vienskaitlis Šī koka koksne.
Stabili vārdu savienojumiVāczemes priede.
Avoti: DaE, LLVV, Aug2, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Priede ir izteikta dominante un sasniedz maksimumu ar ~ 43%.
  • Dominējošā suga ir bērzs ar samērā lielu priežu un egļu piejaukumu.
  • PtTE121 tiek ekspresēts arī priežu hermesa invāzijas un SA apstrādes ietekmē.
  • Mētrājā augsnes humusa formas veidošanās apstākļi ir līdzīgi kā priežu silā.
  • Vienīgais izņēmums ir priežu tīraudze, kas izveidojusies izskalotā velēnu karbonātaugsnē.