prezbiteris
prezbiteris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | prezbiteris | prezbiteri |
| Ģen. | prezbitera | prezbiteru |
| Dat. | prezbiterim | prezbiteriem |
| Akuz. | prezbiteri | prezbiterus |
| Lok. | prezbiterī | prezbiteros |
1.Draudzes vecākais, priekšnieks.
2.Ievēlēts baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiteriāņu draudzēs).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sinodi veido katras provinces prezbiteri, ko ieceļ pārējie prezbiteri ( § 35).
- Ariānisms ir kristoloģisks uzskats, kas nosaukts tā slavenākā veicinātāja Aleksandrijas prezbitera Ārija vārdā.
- Pāvesta Stefana III ( 768—772) laikā tie bija septiņi tuvākie Romas bīskapi, kas aizstāja pāvestu pontifikālajās funkcijās, bet 25 kardināli prezbiteri, Romas titulāro baznīcu priekšnieki, aizstāja pāvestu Romas patriarhālajās bazilikās.
- 1817. gadā kādā Duisburgas mācītāju sanāksmē šī iekārta tika formulēta četros punktos: 1) baznīcas vadību īsteno nevis valsts iestādes, bet prezbiteriāli sinodālas institūcijas; 2) sinodes sastāv no mācītājiem un prezbiteriem; 3) sinožu vadošās amatpersonas ir vēlētas un darbojas noteiktu termiņu; 4) draudze pati sev ievēl mācītāju.
- Ariānisma izcelsme saistīta ar Aleksandrijas prezbiteri Āriju ( 256-336).