prettituls
prettituls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: poligrāfijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | prettituls | prettituli |
| Ģen. | prettitula | prettitulu |
| Dat. | prettitulam | prettituliem |
| Akuz. | prettitulu | prettitulus |
| Lok. | prettitulā | prettitulos |
1.Teksts, autora portrets, raksturīgs attēls, kas iespiests uz lappuses, kas atrodas kreisajā pusē titullapai. [LLVV ]
2.Izmanto kopoto rakstu izdevumos, kas sastāv no divām daļām: pirmā attiecas uz visu kopoto rakstu izdevumu, otra – uz konkrēto izdevumu.
Avoti: Pts
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Otrajā izdevumā ( Roterdamas Erasms 1985) grāmatas prettitulā rakstīts: „ No latīņu valodas tulkojis K.Eliass”, tomēr grāmatas beigās pirms pasītes informācijā par grāmatu krieviski un pēc pasītes – informācijā latviski tulkotāja vārds nosaukts pilnībā: Kristaps Eliass.
- Frīdriha Ermaņa Štolla lasāmgrāmatas " Jauna boksterēšanas un lasīšanas grāmata" ( 1813) titullapa ar prettitula ilustrāciju " Lūk še kā lieli strādā un mazi mācās"