prekārijs
prekārijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | prekārijs | prekāriji |
| Ģen. | prekārija | prekāriju |
| Dat. | prekārijam | prekārijiem |
| Akuz. | prekāriju | prekārijus |
| Lok. | prekārijā | prekārijos |
Zemes nomas veids agrajos viduslaikos Rietumeiropā; arī zemes gabals, ko zemes īpašnieks iznomāja zemniekam pēc viņa rakstiska lūguma.
PiemēriSenjors pats zemi neapstrādāja, bet atdeva zemniekam atpakaļ kā prekāriju ar pienākumiem zemi kopt, pildīt senjora labā klaušas un maksāt nodevas.
- Senjors pats zemi neapstrādāja, bet atdeva zemniekam atpakaļ kā prekāriju ar pienākumiem zemi kopt, pildīt senjora labā klaušas un maksāt nodevas.
Avoti: EV
Korpusa piemēri:šeit