preilene
preilene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | preilene | preilenes |
| Ģen. | preilenes | preileņu |
| Dat. | preilenei | preilenēm |
| Akuz. | preileni | preilenes |
| Lok. | preilenē | preilenēs |
2.Neaicināta kāzu viešņa.
Stabili vārdu savienojumiPreileņu sūdi.
- Preileņu sūdi apvidvārds, frazēma — mākslīgie mēsli
Avoti: LLVV, ĒiV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tik tie dārgie akmentiņi noderētu, kas tai preilenei ap kaklu un rokām.
- – Toreiz, tur Govju mietā, dažas preilenes mums uz ziher pazīda…
- Maza, bet jau preilene!
- Bet pēc baroneses nāves viņas kalpone, kāda vācu preilene, to kaklarotu noņēmusi, un vecā gaspaža apbedīta bez tās.
- Miki, vecā radībiņa, iet un lavās tik klusu un piesardzīgi, visu savu kaķa mūžu cēlis ķepas augstu kā preilene, un nu piepeši būtu palicis par lempi.