predestinēt
predestinēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | predestinēju | predestinējam | predestinēju | predestinējām | predestinēšu | predestinēsim |
| 2. pers. | predestinē | predestinējat | predestinēji | predestinējāt | predestinēsi | predestinēsiet, predestinēsit |
| 3. pers. | predestinē | predestinēja | predestinēs | |||
Pavēles izteiksme: predestinē (vsk. 2. pers.), predestinējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: predestinējot (tag.), predestinēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: predestinētu
Vajadzības izteiksme: jāpredestinē
Iepriekš nolemt, noteikt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Konfliktu pastiprina jautājumi par iedzimto grēku, tā izpirkšanu Kristus nāvē, mūsu kultūras predestinēto sabrukumu.
- Nebija senču vai kārtas predestinēta tiranizējošā “ es”, kuram fatāli pakļauties vai no kura atsperties. “
- Politiski pareizi piesaucot lauciniekus un pārkrustoties pret izšķērdību, var cerēt uz lielāku atsaucību, nekā tehnokrātiski predestinēti apgalvojot, ka grāmatas ir mirušas.
- Viņa cīņai ar “ Sīvo ragu”, kā viņš pats to nosauca, bija nepieciešams heroisks, lai neteiktu — dēmonisks, spīts; viņa atgriešanās pie tā bija it kā predestinēta un gals nedabisks.
- Etniskās identitātes vara ir predestinēta ( overdetermined), jo etniskums var apvienot pašcieņu ( identitāti) un egoistiskas intereses ( tieksmi pēc materiālām vērtībām) ar grupas izdzīvošanu, teritorijas un valsts aizstāvēšanu, ticības sludināšanu un nemirstības sasniegšanu”.