prasīgums
prasīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | prasīgums | prasīgumi |
| Ģen. | prasīguma | prasīgumu |
| Dat. | prasīgumam | prasīgumiem |
| Akuz. | prasīgumu | prasīgumus |
| Lok. | prasīgumā | prasīgumos |
1.Vispārināta īpašība → prasīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → prasīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet Annas raksturīgākās īpašības varētu būt uzņēmība, prasīgums pret sevi.
- «Viņas darba stilu raksturoja augsts prasīgums pret sevi un darbiniekiem.
- Režisora Gundara Silakaktiņa prasīgums lika smadzenēm griezties dienu un nakti.
- Ir jāatjauno prasīgums, principialitāte un kompetence, pretstatā esošajai čomu būšanai.
- Bet prasīgums jau vēl nebūtu nekas, es esmu arī pārāk kategoriska.