praķis
praķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | praķis | praķi |
| Ģen. | praķa | praķu |
| Dat. | praķim | praķiem |
| Akuz. | praķi | praķus |
| Lok. | praķī | praķos |
Bieza auduma jaka, žakete, pusmētelis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas sarkanais lietus necaurlaidīgais praķis ir slapjš un notašķīts ar dubļiem.
- Mēs apaunamies kedās, velkam praķus un pa tumsu ejam ārā.
- To veco praķi, kas uz šejieni atvests no vecā dzīvokļa.
- Mums mugurā lietus dubļiem nošķiestas jakas, praķi, vamži, kurtkas.
- Šorīt arī tā bija, vēlāk teiks Malkasvecis, nometis praķi uz zāģgalda.