pozitīvisms
pozitīvisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: filozofijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pozitīvisms | pozitīvismi |
| Ģen. | pozitīvisma | pozitīvismu |
| Dat. | pozitīvismam | pozitīvismiem |
| Akuz. | pozitīvismu | pozitīvismus |
| Lok. | pozitīvismā | pozitīvismos |
1.Teorija, kas par īstām atzīst tikai tādas zināšanas, kuras nesniedzas ārpus zinātnes un novērojumu ietvariem. [IdV ]
2.vēsturisks Politiskās un tiesiskās domas virziens Eiropā 19. gs. 2. pusē; par vienīgajām tiesībām atzina valsts izveidotās tiesību normas (pozitīvās tiesības). [SV99 ]
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mums kā treneriem jāpalīdz saredzēt vairāk pozitīvisma," piebilda treneris.
- Iedvesmas avoti: līdzcilvēku pozitīvisms, optimisms un vēlme aktīvi darboties;
- Pozitīvisms ir infekciozs, tāpēc atliek vien vairot ticību tam!"
- Lai cik grūti tai dzīvē arī neietu, dot pozitīvismu citiem.
- Pētnieki izvirzīja hipotēzi, ka pozitīvisms ir saistīts ar diennakts ritmu.