postlūdija
postlūdija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: mūzikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | postlūdija | postlūdijas |
| Ģen. | postlūdijas | postlūdiju |
| Dat. | postlūdijai | postlūdijām |
| Akuz. | postlūdiju | postlūdijas |
| Lok. | postlūdijā | postlūdijās |
Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma; pēcspēle.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atgādināsim, ka tieši šajā koncertā tika pirmatskaņota Andra Dzenīša 'Postlūdija.
- Simfonijas gaišajā postlūdijā kā aizlūgums par mirušajiem izskan katoļu lūgšana – korālis " Esi sveicināta, Marija…
- Simfoniskais skaņdarbs „ Postlūdija.
- Ne jau tikai tāpēc, ka V.Silvestrova postlūdija ir velte Šostakovičam par skaņās iztulkotiem komponista iniciāļiem, vai L.Desjatņikova skaņdarbā Kā vecais leijerkastnieks Krēmera vijoles solo izcelts F.Šūberta pazīstamās dziesmas raksturīgā lauzītā pavadījuma motīvs.
- Silvestrovs Postlūdija DSCH 22.3 Siguldas katoļu baznīcā Gidons Krēmers vijole , Džeralds Bidva vijole , Ūla Ulijona alts ,