posāt1
posāt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | posāju | posājam | posāju | posājām | posāšu | posāsim |
| 2. pers. | posā | posājat | posāji | posājāt | posāsi | posāsiet, posāsit |
| 3. pers. | posā | posāja | posās | |||
Pavēles izteiksme: posā (vsk. 2. pers.), posājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: posājot (tag.), posāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: posātu
Vajadzības izteiksme: jāposā
Strutot, pūžņot (par acīm).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tince atstāt māju vēl neposās, vismaz nekādas pazīmes par to neliecināja.
- Viņa izskatījās tik ziedoša kā vēl nekad, nebūt neposās doties ekspedīcijā uz Krieviju — kas mums bija pa prātam — , toties kāri lasīja visu pieejamo literatūru par grūtniecību un bērnu audzināšanu.
- Robežsargi atstāja mums visu savu pāri palikušo pārtiku un posās lejup.
- Taču tuvojās lielās valsts sabrukšanas brīdis, un Uģis posās mājup.
- Kaut arī upei šajā posā kritums ir labs, ar pūsli tālu netiksiet.