portsigārs
portsigārs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | portsigārs | portsigāri |
| Ģen. | portsigāra | portsigāru |
| Dat. | portsigāram | portsigāriem |
| Akuz. | portsigāru | portsigārus |
| Lok. | portsigārā | portsigāros |
Maza, plāna, kabatā nēsājama kārba (tabakas izstrādājumu glabāšanai); arī etvija.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atdodot kaprāļa mantas, Andrievs atver portsigāru un kārtīgi sakrāmētos papirosus pārliek savējā.
- Pat Angas portsigāru — to ar gulbjiem — esmu noziedojusi, lai viņai aizgādātu ēdamo.
- Vējš izrauj no portsigāra iedzeltenu, ar zemi nosmērētu rūtiņu lapu — Andrievs tajā ieskatās.
- Jostas sprādze, žetons ādas maciņā, iesārta rožu kristāla lodīte, melhiora portsigārs ar gravējumu “ Rīga 1914”.
- Viņa nopriecājās, ka zelta portsigāru ar rubīna iniciāļiem MB un zelta aproču pogas ar ametistu jau bija uzdāvinājusi Āronam Markovičam.