portjē
portjē [portˈjē] nelokāms lietvārds; kopdzimte, neaktuāls
Lietojuma biežums :
Durvju sargs; kalpotājs (viesnīcā), kas saņem apmeklētājus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Acis uz augšu nepaceldama, es palūdzu portjē savas istabas atslēgu.
- Tas ātri pārlaida visam skatienu un arī devās pie portjē.
- – laipni apvaicājās portjē, kas viņus pavadīja līdz numuriem.
- Jums vajadzēs vien apjautāties pēc manis pie portjē.”
- Viljams novelk savus gumijniekus, un portjē, ceremoniāli palocījis galvu, sniedz viņam atslēgas.