porfīrs
porfīrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: ģeoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | porfīrs | porfīri |
| Ģen. | porfīra | porfīru |
| Dat. | porfīram | porfīriem |
| Akuz. | porfīru | porfīrus |
| Lok. | porfīrā | porfīros |
Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Romieši sekoja šai tradīcijai un Ēģiptes austrumos ieguva ganītu un porfīru.
- Tas ir granīta porfīrs ar zilo kvarcu.
- Visa baznīcas iekšpuse apšūta ar daudzkrāsainu marmoru zaļā un baltā krāsā, uz kura veidotas porfīra un zelta mozaīkas.
- Porfīra grīda bija nospodrināta līdz zvaigžņu mirdzumam, to sedza Tatārijas paklāji un grīdsegas, kurās bija ieaustas pērles no Indijas okeāna klusajām dzelmēm.
- --porfīrs, sienīts, lava, bazalts, gneiss, trahīts un citi