popurijs
popurijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mūzikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | popurijs | popuriji |
| Ģen. | popurija | popuriju |
| Dat. | popurijam | popurijiem |
| Akuz. | popuriju | popurijus |
| Lok. | popurijā | popurijos |
Skaņdarbs, ko kāds komponists ir izveidojis no dažādām citu komponistu vai tautas mūzikas melodijām, to fragmentiem un kam parasti nav tematiskas attīstības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī jubilejas koncertā tiks izdejots deju popurijs, kurā dejos arī vadītāja.
- Gluži kā saldais ēdiens viņiem šķiet mūsdienu dziesmu popurijs.
- Ieskatu smaržu pasaulē mums palīdzēs gūt popuriju pārzinātāja Gundega.
- Un tagad grūtākais uzdevums – tikt galā ar popuriju.