pompozums
pompozums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pompozums | pompozumi |
| Ģen. | pompozuma | pompozumu |
| Dat. | pompozumam | pompozumiem |
| Akuz. | pompozumu | pompozumus |
| Lok. | pompozumā | pompozumos |
Vispārināta īpašība → pompozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pompozitāte.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt nedaudz naivisms un pompozums, bet noteikti latviskums.
- 19. gadsimta darbos bieži pazūd dekoratīvie elementi, ka arī pompozums un atturība, tā vietā darbu spēcīgu dara kādas raksturīgas nianses kā, piemēram, pirmsnāves sauciens Fransisko Gojas darbā " Nemiernieku nošaušana naktī uz 1808. gada 3. maiju".
- Zaķu medības savā pompozumā ir gluži vai teatralizēts uzvedums