poliptihs
poliptihs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | poliptihs | poliptihi |
| Ģen. | poliptiha | poliptihu |
| Dat. | poliptiham | poliptihiem |
| Akuz. | poliptihu | poliptihus |
| Lok. | poliptihā | poliptihos |
1.Vairāku saturā saistītu tēlotājas mākslas darbu (piemēram, gleznu) kopums uz vienas pamatnes vai vairākām pamatnēm.
2.Vairākas gleznas, ko saista kopīga iecere, vienota krāsu gamma un kompozicionāls risinājums.
Avoti: LLVV, SV05
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Divos antīkos poliptihos, kas tika atrasti Herkulānas pilsētā, ir novērotas rakstu pamatņu savienojumu saites, kas varētu būt priekšteces vēlākam kodeksa tipa grāmatu iesiešanas veidam.
- Izstādē aplūkojams Aijas Zariņas piecu darbu poliptihs, kas balstīts Aspazijas agrīnās poēmas " Saules meita" ( 1893) motīvos: vai piedot pāridarītājam ir vājuma vai spēka tikums?
- Atgriezies Sicīlijā, Antonello pabeidza sv. Grēgorija poliptihu.
- Renesanses laika poliptihs " Rožu Dievmāte" ar Sv. Lūciju, Sv. Pēteri, Sv. Pāvilu un Sv. Oronco, kuru 16. gadsimtā pasūtīja barons Otaviano Lofredo, joprojām atrodas virs galvenā altāra.
- Jana van Eika ievērojamākais darbs ir " Gentes altāris" ( ) , kas bija poliptihs Svētā Bavo katedrālei Gentē, ko uzsāka viņa brālis Hūberts van Eiks, darbs tika pabeigts 1432. gadā.