polinoms
polinoms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: matemātikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | polinoms | polinomi |
| Ģen. | polinoma | polinomu |
| Dat. | polinomam | polinomiem |
| Akuz. | polinomu | polinomus |
| Lok. | polinomā | polinomos |
Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izmaiņu raksturu var aprakstīt ar otrās pakāpes polinomu ( 3.12).
- formula_3 ir divargumentu polinoms, kura mainīgie ir formula_2 un formula_5.
- Polinomus saskaitot, atņemot vai sareizinot, vienmēr rezultātā iegūst polinomu.
- Ja a = 1, tad polinomu sauc par reducētu polinomu.
- Pulvera rentgendifrakcijas ainas fons aprakstīts ar 3. pakāpes Čebiševa polinomu.