polidiēns
polidiēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: ķīmijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | polidiēns | polidiēni |
| Ģen. | polidiēna | polidiēnu |
| Dat. | polidiēnam | polidiēniem |
| Akuz. | polidiēnu | polidiēnus |
| Lok. | polidiēnā | polidiēnos |
Sintētisks polimērs ar eļļas īpašībām.
Avoti: LLVV