pokāls
pokāls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pokāls | pokāli |
| Ģen. | pokāla | pokālu |
| Dat. | pokālam | pokāliem |
| Akuz. | pokālu | pokālus |
| Lok. | pokālā | pokālos |
1.Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku.
2.Šāds trauks kopā ar tā saturu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pag, bet taupīgi, vairs tikai mazumiņš pokāla dibenā skalojās.
- Brašais aģents vienā paņēmienā izdzēra šampanieša pokālu un uzreiz saļima.
- Šodien gaiss ir dzidrs un Parīze šķind kā sudraba karote kristāla pokālā.
- Boss nikni nosmīkņāja un pacēla pokālu ar rūsgano šķidrumu pret graciozās lustras gaismu.
- Indres Survilaites rokas, kas turēja neiesākto vīna pokālu, palēnām pārstāja trīcēt.